CAFE

디가니까야 - 2.대품

DN23. 빠야시 경 Pāyāsisuttaṃ (9) 도둑의 비유1

작성자떼자사미|작성시간26.06.07|조회수13 목록 댓글 0

 

Coraupamā

흉악한 도둑의 비유

도둑의 비유

 

413. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, rājañña, idha te purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dasseyyuṃ – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā [kāretvā (syā. ka.)] kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ [rathiyāya rathiyaṃ (bahūsū)] siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṃ chindathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṃ. Labheyya nu kho so coro coraghātesu – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti, udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti? ‘‘Na hi so, bho kassapa, coro labheyya coraghātesu – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti. Atha kho naṃ vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti. ‘‘So hi nāma, rājañña, coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti. Kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā labhissanti nirayapālesu – ‘āgamentu tāva bhavanto nirayapālā, yāva mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema – ‘‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.

 

413. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi.

8.[깟싸빠]“왕자여, 그렇다면 제가 여기에 대해서 되묻고자 하니,

7.“태수여, 그렇다면 이제 여기에 대해서 내가 그대에게 되물어 보리니,

 

Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.

그대가 이해하는 대로 대답해보시오.

그대가 옳다고 생각하는 대로 설명해 보시오.

 

Taṃ kiṃ maññasi, rājañña, idha te purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dasseyyuṃ –

왕자여, 어떻게 생각합니까? 여기 그대의 부하들이 흉악한 도둑을 사로잡아 그대 앞에 데려왔다면, –

태수여, 이를 어떻게 생각합니까? 여기 그대의 사람들이 범죄르 저지른 도둑을 붙잡아 대령할 것입니다. –

 

‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti.

존자여, 흉악한 도둑을 끌어왔습니다. 원하시는 형벌을 그에게 내리십시오.’라고 하면서.

존자시여, 자는 범죄를 저지른 도둑입니다. 태수님이 원하시는 처벌을 내리십시오.’라고 하면서.

 

Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi –

그들에게 이와 같이 말했을 것입니다. –

그러면 그대는 이렇게 말할 것입니다. –

 

‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā [kāretvā (syā. ka.)] kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ [rathiyāya rathiyaṃ (bahūsū)] siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṃ chindathā’ti.

그러면, 사람을 질긴 밧줄로 손을 뒤로 꽁꽁 묶은 머리를 빡빡 깎고 크고 작은 북을 치며 거리 거리 이장터 장터로 그를 끌고 다니면서 남문 밖으로 끌어내 도시의 남쪽에서 목을 자르라.’라고.

여봐라, 그렇다면 사람을 단단한 사슬로 손을 뒤로 꽁꽁묶어서 머리를 깎고 둔탁한 북소리와 함께 골목 골목 거리 거리로 끌고 다니다가 남쪽 문으로 데리고 가서 도시의 남쪽에 있는 사형장에서 머리를 잘라버려라.’라고.

 

Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṃ.

그리고 그들은알겠습니다.’라고 대답하고 자를 질긴 밧줄로 손을 뒤로 꽁꽁 묶은 머리를 빡빡 깎고 크고 작은 북을 치며 거리 거리 이장터 장터로 그를 끌고 다니면서 남문 밖으로 끌어내 도시의 남쪽에 가서 사형장에 앉게 것입니다.

그러면 그들은 알겠습니다.’라고 대답한 사람을 단단한 사슬로 손을 뒤로 꽁꽁묶어서 머리를 깎고 둔탁한 북소리와 함께 골목 골목 거리 거리로 끌고 다니다가 남쪽 문으로 데리고 가서 도시의 남쪽에 있는 사형장에 앉힐 것입니다.

 

Labheyya nu kho so coro coraghātesu –

그런데 도둑이 사형집행관들에게

거기서 도둑이 사형 집행관들에게

 

‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti, udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti?

사형집행관님 나리들, 아무개 마을이나 도시에 저의 친구들이나 친척들이 있는데, 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라고 한다면, 그들이 허락하겠습니까? 아니면 사형집행관들이 많은 자의 목을 베어버리겠습니까?”라고.

사형집행관님들이시여, 아무개 마을이나 성읍에 저의 친구동료과 일가친척들이 있습니다. 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라고 한다면, 사형 집행관들은 그의 청을 들어주겠습니까, 아니면 많은 자의 목을 베겠습니까?”라고.

 

‘‘Na hi so, bho kassapa, coro labheyya coraghātesu –

[빠야씨]“존자 깟싸빠여, 도둑이 사형집행관들에게

깟사빠 존자시여, 도둑이 사형 집행관들에게

 

‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti.

사형집행관님 나리들, 아무개 마을이나 도시에 저의 친구들이나 친척들이 있는데, 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라고 한다면,

사형집행관님들이시여, 아무개 마을이나 성읍에 저의 친구동료과 일가친척들이 있습니다. 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라고 한다해서,

 

Atha kho naṃ vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti.

허락하지 못할 뿐만 아니라, 사형집행관들이 많은 자의 목을 베어버릴 것입니다.”라고.

사형 집행관들은 그의 청을 들어주지 않습니다. 사형 집행관들은 많은 자의 목을 것입니다.”라고.

 

‘‘So hi nāma, rājañña, coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati –

[깟싸빠]“왕자여, 도둑은 인간이지만 인간인 사형집행관에게

태수여, 도둑은 인간이면서도 인간인 사형 집행관들로부터

 

‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti.

사형집행관님 나리들, 아무개 마을이나 도시에 저의 친구들이나 친척들이 있는데, 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라는 허락조차도 받지 못할 것입니다.

사형집행관님들이시여, 아무개 마을이나 성읍에 저의 친구동료과 일가친척들이 있습니다. 제가 그들을 만나고 때까지 기다려주십시오.’라는 그의 청을 허락받지 못합니다.

 

Kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī,

그런데 하물며, 살아있는 생명을 죽이고, 주지 않는 것을 빼앗고, 사랑을 나눔에 잘못을 행하고, 거짓말을 하고, 욕지거리를 하고, 꾸며대는 말을 하고 탐욕을 부리고 성내는 마음을 품고 잘못된 견해를 지니면,

그런데 하물며 그대의 친구동료과 일가친척들은 참으로 생명을 죽이고, 주지 않은 것을 가지고, 삿된 음행을 하고, 거짓말을 하고, 중상모략을 하고, 욕설을 하고, 잡담을 하고, 탐욕을 가지고, 악의에 마음을 가지고, 삿된 견해를 가진,

 

te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā labhissanti nirayapālesu –

그들이 몸이 파괴되어 죽은 뒤에 괴로운 , 나쁜 , 비참한 , 지옥에 태어났는데, 어찌 지옥지기들에게 허락을 받을 있겠습니까? –

자들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 , 나쁜 惡處, 파멸처, 지옥에 태어났습니다. 그런데 어찌 [인간도 아닌] 지옥지기들로부터 허락을 받을 있겠습니까? –

 

‘āgamentu tāva bhavanto nirayapālā, yāva mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema –

지옥지기들이여, 제가 왕자 빠야씨에게 가서 알려줄 때까지 기다려주십시오. –

지옥지기님들이시여, 우리가 빠야시 태수님에게 가서 알려주고 때까지 기다려주십시오. –

 

‘‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti?

세상도 있고, 홀연히 생겨나는 화생의 뭇삶도 있고, 선행이나 악행도 있고, 업의 과보도 존재한다.’라고.

이런 [이유로] 세상이란 존재한다. 화생하는 중생도 존재한다. 선행과 악행의 업들에 대한 열매도 과보도 존재한다.’라고.

 

Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu –

왕자 빠야씨여, 그대는 이러한 이유로 이렇게 생각해야 합니다. –

태수여, 이러한 방법을 통해서도 이렇게 말해야 합니다. –

 

‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.

세상도 있고, 홀연히 생겨나는 화생의 뭇삶도 있고, 선행이나 악행도 있고, 업의 과보도 존재한다.’”라고.

이런 [이유로] 세상이란 존재한다. 화생하는 중생도 존재한다. 선행과 악행의 업들에 대한 열매도 과보도 존재한다.’”라고.

 

 

다음검색
현재 게시글 추가 기능 열기

댓글

댓글 리스트
맨위로

카페 검색

카페 검색어 입력폼