‘‘Ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti – ‘atthi devā tāvatiṃsā’’ti vā, ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā? Na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma – ‘atthi devā tāvatiṃsā’ti vā ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā’’ti. ‘‘Na kho, rājañña, evaṃ paro loko daṭṭhabbo, yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā. Ye kho te rājañña samaṇabrāhmaṇā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbacakkhuṃ visodhenti. Te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imaṃ ceva lokaṃ passanti parañca satte ca opapātike. Evañca kho, rājañña, paro loko daṭṭhabbo; natveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
‘‘Ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti – ‘atthi devā tāvatiṃsā’’ti vā, ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā?
‘누군가 존자 깟싸빠에게 – ‘서른셋 하늘나라의 신들이 존재한다’든가 ‘이처럼 긴 수명을 가졌다든가.’라고 알려주겠습니까?
‘그런데 누가 깟사빠 존자에게 – ‘삼십삼천의 신들은 존재한다.’라거나 ‘삼십삼천의 신들은 이러한 긴 수명을 가졌다.’라고 알려주었습니까?
Na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma – ‘atthi devā tāvatiṃsā’ti vā ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā’’ti.
저는 존자 깟싸빠를 믿지 않습니다. – ‘서른셋 하늘나라의 신들이 존재한다’든가 ‘이처럼 긴 수명을 가졌다든가.’라고.
저는 깟사빠 존자를 믿지 않습니다. – ‘삼십삼천의 신들은 존재한다.’라거나 ‘삼십삼천의 신들은 이러한 긴 수명을 가졌다.’라고 하였습니다.
‘‘Na kho, rājañña, evaṃ paro loko daṭṭhabbo, yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā.
왕자여, 저 세상은 그대가 생각하듯, 이 육체의 눈으로는 볼 수가 없습니다.
태수여, 저 세상은 그대가 생각하듯이, 이러한 육체적인 눈육안肉眼으로는 결코 볼 수 없습니다.
Ye kho te rājañña samaṇabrāhmaṇā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti,
왕자여, 한가한 숲이나 우거진 숲속의 조용하고 한적한 외딴 처소에서 사는 저 수행자들이나 성직자들이 있는데,
태수여, 숲arañña이나 밀림vanapattha 속에 있는 조용하고 소리가 없고 한적하고 사람들로부터 멀고 한거하기에 좋은 외딴 처소들을 의지하는 사문∙바라문들은,
te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbacakkhuṃ visodhenti.
그들은 거기서 방일하지 않고 열심히 노력하여 하늘눈천안을 계발합니다.
거기서 방일하지 않고 근며하고 스스로 독려하며 머물면서 하늘눈천안天眼을 청정하게 합니다.
Te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imaṃ ceva lokaṃ passanti parañca satte ca opapātike.
그들은 인간을 뛰어넘는 청정한 하늘눈으로 이 세상도 보고 저 세상도 보고 홀연히 생겨나는 화생의 뭇삶들도 봅니다.
그들은 인간의 능력을 넘어선 청정한 하늘눈천안天眼으로 이 세상도 보고 저 세상도 보고 화현하는 중생들도 봅니다.
Evañca kho, rājañña, paro loko daṭṭhabbo;
왕자여, 이와 같이 저 세상을 볼 수 있습니다.
태수여, 이와 같이 하여 저세상을 보게 됩니다.
natveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā.
그대가 생각하듯, 이러한 육체적인 눈으로 보는 것이 아닙니다.
그대가 생각하듯이 이러한 육체적인 눈으로 [보는 것이] 아닙니다.
Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu –
왕자여, 그대는 이러한 이유로 이와 같이 생각해야 합니다. –
태수여, 이러한 방법을 통해서 이렇게 말해야 합니다. –
‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
‘저 세상도 있고, 홀연히 생겨나는 화생의 뭇삶도 있고, 선행이나 악행도 있고, 업의 과보도 존재한다.’라고.
‘이런 [이유로] 저 세상이란 존재한다. 화생하는 중생도 존재한다. 선행과 악행의 업들에 대한 열매도 과보도 존재한다.’”라고.