Aggikajaṭilaupamā
불을 섬기는 결발행자의 비유
불 섬기는 자의 비유
428. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā sammati [vasati (sī. pī.)]. Atha kho, rājañña, aññataro janapade sattho [sattho janapadapadesā (sī.), janapado satthavāso (syā.), janapadapadeso (pī.)] vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho [satthavāso (syā.)] tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi. Atha kho, rājañña, tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ yena so satthavāso tenupasaṅkameyyaṃ, appeva nāmettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyya’nti. Atha kho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā addasa tasmiṃ satthavāse daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘na kho me taṃ patirūpaṃ yaṃ me pekkhamānassa manussabhūto kālaṅkareyya; yaṃnūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyya’nti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi. Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti [ahosi (?)] dvādasavassuddesiko vā, atha kho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kañcideva karaṇīyaṃ uppajji. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘icchāmahaṃ, tāta, janapadaṃ [nagaraṃ (ka.)] gantuṃ; aggiṃ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī’ti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ evaṃ anusāsitvā janapadaṃ agamāsi. Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi.
428. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi.
23.[깟싸빠]“왕자여, 그렇다면 제가 비유를 들겠습니다.
21.“태수여, 그렇다면 이제 비유를 하나 들겠습니다.
Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
세상에서 어떤 지혜로운 사람들은 이 비유를 통해서도 말한 의미를 이해합니다.
이 비유를 통해서 여기서 어떤 지혜로운 사람들은 [내가 하려는] 말의 뜻을 잘 이해할 것입니다.
Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā sammati [vasati (sī. pī.)].
왕자여, 옛날에 어떤 불을 섬기는 결발수행자가 한적한 숲에서 초막을 짓고 살았습니다.
태수여, 옛날에 불을 섬기는 어떤 자가 헝클어진 머리를 하고 밀림에서 초막을 짓고 살았습니다.
Atha kho, rājañña, aññataro janapade sattho [sattho janapadapadesā (sī.), janapado satthavāso (syā.), janapadapadeso (pī.)] vuṭṭhāsi.
왕자여, 그 때 그 지방에 한 카라반이 나타났습니다.
태수여, 그때 [한 무리의] 대상隊商이 마을에서 나와,
Atha kho so sattho [satthavāso (syā.)] tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi.
그 카라반은 불을 섬기는 결발행자의 초암 근처에서 하룻밤을 지내고 그곳을 떠났습니다.
그 헝클어진 머리를 하고 불을 섬기는 자의 토굴 근처에서 하룻밤을 묵고 떠났습니다.
Atha kho, rājañña, tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi –
왕자여, 그러자 그 불을 섬기는 결발행자는 이처럼 생각했습니다. –
태수여, 그러자 그 엉킨 머리를 하고 불을 섬기는 자에게 생각이 들었습니다. –
‘yaṃnūnāhaṃ yena so satthavāso tenupasaṅkameyyaṃ,
‘카라반이 있던 곳으로 가보면 어떨까?
‘나는 그 대상이 머물던 곳으로 가봐야겠다.
appeva nāmettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyya’nti.
혹시 무언가 쓸모있는 것을 얻을지 모른다.’라고.
그러면 어떤 쓸모 있는 것이라도 얻을지 모른다.’라는.
Atha kho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāso tenupasaṅkami;
그래서 그 불을 섬기는 결발수행자는 카라반이 있던 곳을 찾았습니다.
그러자 그 엉킨 머리를 하고 불을 섬기는 자는 일찍 일어나서 대상이 머물던 곳으로 갔습니다.
upasaṅkamitvā addasa tasmiṃ satthavāse daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ chaḍḍitaṃ.
가까이 다가가서 그 카라반이 있던 곳에 간난 어린아이가 위로 누운 채 버려져 있는 것을 보았습니다.
가까이 다가가서는 대상이 머물던 곳에서 아무것도 모른 채 [아직 뒤척이지도 못하고] 반듯하게 누워만 있는 어린 사내애가 버려진 것을 보았습니다.
Disvānassa etadahosi –
보고나서 이처럼 생각했습니다. –
그 애를 보고서는 생각이 들었습니다. –
‘na kho me taṃ patirūpaṃ yaṃ me pekkhamānassa manussabhūto kālaṅkareyya;
‘내가 쳐다만 보고 인간을 죽게 내버려두는 것은 옳지 않다.
‘내가 발견한 이 아이를 죽게 내버려두는 것은 적당하지 않다.
yaṃnūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyya’nti.
내가 초암으로 데리고 가서 돌보고 먹이고 키워보면 어떨까?’라고.
그러니 나는 이 아이를 토굴로 데려가서 돌보고 먹이고 키워야겠다.’라는.
Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi.
그래서 그 불을 섬기는 결발수행자는 어린아이를 초암으로 데리고 가서 돌보고 먹이고 키웠습니다.
그래서 그 아이를 토굴로 데려가서 돌보고 먹이고 키웠습니다.
Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti [ahosi (?)] dvādasavassuddesiko vā,
그 어린아이가 열 살 또는 열 두 살이 되었을 때에,
그 아이가 열 살 내지 열두 살이 되었을 때,
atha kho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kañcideva karaṇīyaṃ uppajji.
불을 섬기는 결발수행자는 지방에서 무언가 할 일이 생겼습니다.
그 엉킨 머리를 하고 불을 섬기는 자는 마을에 해야 할 일이 생겼습니다.
Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etadavoca –
그래서 그 불을 섬기는 결발수행자는 어린아이에게 말했다. –
그래서 그 엉킨 머리를 하고 불을 섬기는 자는 아이에게 이렇게 말했습니다. –
‘icchāmahaṃ, tāta, janapadaṃ [nagaraṃ (ka.)] gantuṃ; aggiṃ, tāta, paricareyyāsi.
‘얘야, 나는 지방으로 가려고 하는데, 얘야, 불을 잘 돌보아라.
‘얘야, 나는 마을에 가려고 한다. 그러니 불을 잘 돌보아라.
Mā ca te aggi nibbāyi.
너는 불을 꺼뜨려서는 안 된다.
너는 불이 꺼지게 해서는 안된다.
Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī’ti.
만약 불을 꺼뜨려면, 이것이 도끼이고, 이것이 장작이고, 이것이 부싯목이니, 불을 다시 지펴서 돌보아라.’라고.
만일 네가 불을 꺼뜨리거들랑 여기에 도끼가 있고, 여기에 장작이 있고, 여기에 부시막대가 있다. 그러니 불을 다시 지펴서 잘 돌보아라.’라고.
Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ evaṃ anusāsitvā janapadaṃ agamāsi.
그리고 그 불을 섬기는 결발수행자는 그 어린아이에게 이처럼 가르치고 지방으로 갔습니다.
그 엉킨 머리를 하고 불을 섬기는 자는 이와 같이 가르친 뒤 마을로 떠났습니다.
Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi.
그런데 그는 노는데 열중하는 사이에 불이 꺼겼습니다.
그러나 그 아이는 노는데 정신이 팔려서 불을 꺼뜨렸습니다.