Dve satthavāhaupamā
두 명의 카라반 지도자의 비유
두 대상隊商의 비유
430. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yena yena gacchi, khippaṃyeva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ, eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ. Atha kho tesaṃ satthavāhānaṃ etadahosi – ‘ayaṃ kho mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ; te mayaṃ yena yena gacchāma, khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Yaṃnūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma – ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatānī’ti. Te taṃ satthaṃ dvidhā vibhajiṃsu [vibhajesuṃ (ka.)] ekato pañca sakaṭasatāni, ekato pañca sakaṭasatāni. Eko satthavāho bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi [pāyāpesi (sī. pī.)]. Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ [lohitakkhiṃ (syā.)] sannaddhakalāpaṃ [āsannaddhakalāpaṃ (syā.)] kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ’, disvā etadavoca – ‘kuto, bho, āgacchasī’ti? ‘Amukamhā janapadā’ti. ‘Kuhiṃ gamissasī’ti? ‘Amukaṃ nāma janapada’nti. ‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti? ‘Evaṃ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti.
430. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi.
24.[깟싸빠]“왕자여, 그렇다면 제가 비유를 들겠습니다.
22.“태수여, 그렇다면 이제 비유를 하나 들겠습니다.
Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
세상에서 어떤 지혜로운 사람들은 이 비유를 통해서도 말한 의미를 이해합니다.
이 비유를 통해서 여기서 어떤 지혜로운 사람들은 [내가 하려는] 말의 뜻을 잘 이해할 것입니다.
Bhūtapubbaṃ, rājañña, mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi.
왕자여, 옛날에 천대의 큰 수레를 가진 카라반이 동쪽 지방에서 서쪽 지방으로 가고 있었습니다.
태수여, 옛날에 천 대의 수레를 가진 큰 대상隊商이 동쪽 지방으로부터 서쪽 지방으로 가고 있었습니다.
So yena yena gacchi, khippaṃyeva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ.
카라반이 가는 곳마다 풀과 땔감과 물과 푸른 초목이 고갈되었습니다.
그 대상이 가는 곳마다 풀과 땔감과 물과 푸성귀가 즉시에 고갈이 되어버렸습니다.
Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ, eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ.
그 카라반에는 두 명의 카라반 지도자가 있었는데, 한 사람이 오백 대의 수레를 맡고 다른 한 사람이 오백 대의 수레를 맡고 있었습니다.
그 대상에게는 두 명의 우두머리가 있었는데 각각 오백 대의 수레를 책임지고 있었습니다.
Atha kho tesaṃ satthavāhānaṃ etadahosi –
마침 그 카라반 지도자들은 이와 같이 생각했습니다. –
그러자 두 우두머리에게 이런 생각이 들었습니다. –
‘ayaṃ kho mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ;
‘그런데, 우리는 천대의 큰 수레를 가진 카라반이다.
‘이 큰 대상은 천 대의 수레를 가지고 있다.
te mayaṃ yena yena gacchāma, khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ.
우리가 가는 곳마다 풀과 땔감과 물과 푸른 초목이 고갈되고 있다.
그러니 우리가 가는 곳마다 풀과 땔감과 물과 푸성귀가 즉시에 고갈이 되어버린다.
Yaṃnūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma –
우리가 이 카라반을 두 개로, 나누면 어떨까?라고. –
우리는 이 대상을 둘로 나누면 어떨까?라고. –
ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatānī’ti.
곧, 한쪽이 오백 대의 수레를 맡고 다른 한쪽이 오백 대의 수레를 맡아.’라고.
그러니 이제 우리는 각자가 오백 대의 수레를 맡아서.’라고.
Te taṃ satthaṃ dvidhā vibhajiṃsu [vibhajesuṃ (ka.)] ekato pañca sakaṭasatāni, ekato pañca sakaṭasatāni.
그래서 그들은 이 카라반을 두 개로, 곧, 한쪽이 오백 대의 수레를 맡고 다른 한쪽이 오백 대의 수레를 맡아, 나누었습니다.
그래서 그들은 각자가 오백 대의 수레를 맡아서 그 대상을 둘로 나누었습니다.
Eko satthavāho bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi [pāyāpesi (sī. pī.)].
한 카라반 지도자는 많은 풀과 땔감과 물을 싣고 카라반을 출발시켰습니다.
한 대상의 우두머리는 많은 풀과 땔감과 물과 푸성귀를 모아서 떠났습니다.
Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ [lohitakkhiṃ (syā.)] sannaddhakalāpaṃ [āsannaddhakalāpaṃ (syā.)] kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ’,
이틀이나 사흘을 보내고 그 카라반은 붉은 눈의 검은 사람이 화살통을 메고 흰 수련으로 꽃장식을 하고 젖은 옷을 입고 젖은 머리를 하고 진흙이 묻은 바퀴를 가진 단나귀수레를 타고 반대편 길을 오고 있는 것을 보았습니다.
이삼 일이 지나자 그 대상은 어떤 붉은 눈을 한 검은 사람이 화살통을 메고 수련睡蓮으로 화한을 하고 젖은 옷을 입고 젖은 머리털을 하고 흙이 잔뜩 묻은 바퀴를 가진 당나귀 수레를 타고 반대 편 길을 오는 것을 보았습니다.
disvā etadavoca –
보고나서 이와 같이 말했습니다. –
그를 보고 물었습니다. –
‘kuto, bho, āgacchasī’ti?
‘여보시오, 어디서 오는 것입니까?’라고.
‘여보시오, 어디서 오시오?’라고.
‘Amukamhā janapadā’ti.
‘아무 지방에서 옵니다.’라고.
‘어떤 지방에서요.’라고.
‘Kuhiṃ gamissasī’ti?
‘어디로 가십니까?’라고.
‘어디로 가시오?’라고.
‘Amukaṃ nāma janapada’nti.
‘아무 지방으로 갑니다.’라고.
‘어떤 지방으로 가오.’라고.
‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti?
‘여보시오, 혹시 저 앞에 광양에는 비가 많이 내렸습니까?’라고.
‘여보시오, 저 앞의 밀림에는 비가 많이 내렸소?’라고.
‘Evaṃ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho,
‘그렇습니다. 저 앞에 광야에는 비가 많이 내렸습니다.
‘그렇다오. 저 앞의 밀림에는 많은 비가 내렸다오.
āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca.
길들은 물로 젖어있고 많은 풀과 땔감과 물이 있습니다.
그래서 길에도 물이 많고 풀과 땔감과 물도 많다오.
Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti.
예전의 풀과 땔감과 물을 버리십시오. 보다 가벼워진 수레로 아주 빠르게 가십시오. 멍에를 진 짐승을 피곤하게 하지 마시오.’라고.
여보시오, 그러니 이전의 풀과 땔감과 물은 다 버리시오. 짐이 가벼우면 수레도 빨리 갈 것이오. 그러니 멍에를 맨 짐승들을 피곤하게 하지 마시오.’라고.