들숨날숨에 대한 마음챙김 경 M118 호흡새김의 경

작성자봄봄|작성시간15.06.30|조회수458 목록 댓글 4

 

들숨날숨에 대한 마음챙김 경 M118 8. Ānāpānassatisuttaṃ 118. 호흡새김의 경 118 Ānāpānasati Sutta

 

서언

144. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

pubbārāme migāramātupāsāde sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ –

āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena [mahāmoggalānena (ka.)]

āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca mahākaccāyanena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena

āyasmatā ca mahākappinena āyasmatā ca mahācundena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena

āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.

1. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 유명한 여러 장로 제자들과 함께 즉

사리뿟따 존자, 마하목갈라나 존자, 마하깟사빠 존자, 마하깟짜야나 존자, 마하꼿티따 존자,

마하쭌다 존자, 아누룻다 존자, 레왓따 존자, 아난다 존자와 그 외 여러 잘 알려진 장로 제자들과 함께

사왓티에 있는 동쪽 원림[東園林]의 녹자모 강당에 머무셨다.

[1][ati][wp][mnl][bd][nno] Evaṃ me sutaṃ:

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde

sambahulehi abhiññātehi... abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ

[2][bd.] Āyasmatā ca Sāriputtena

Āyasmatā ca Mahā-Moggallānena Āyasmatā ca Mahā-Kassapena Āyasmatā ca Mahā-Kaccāyanena

Āyasmatā ca Mahā-Koṭṭhitena Āyasmatā ca Mahā-Kappinena Āyasmatā ca Mahā-Cundena

Āyasmatā ca Anuruddhena Āyasmatā ca Revatena Āyasmatā ca Ānandena

[3][bd.] aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.

1. 이와 같이 나는 들었다.

한 때 세존께서는 싸밧티 시의 뿝빠라마에 있는 미가라마뚜 강당에 잘 알려진 장로 수행승들,

즉 존자 싸리뿟따, 존자 마하 목갈라나, 존자 마하 깟싸빠, 존자 마하 깟짜나, 존자 마하 꼿티따,

존자 마하 깝삐나, 존자 마하 쭌다, 존자 아누룻다, 존자 레바따, 존자 아난다와

그 밖에 많은 잘 알려진 장로 수행승들과 함께 계셨다.

 

Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.

Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū tiṃsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.

2. 그 무렵 장로 비구들은 신참 비구들을 경책하고 훈계하였다.

어떤 장로 비구들은 열 명의 신참 비구들을 경책하고 훈계하였고

어떤 장로 비구들은 스무 명 … 서른 명 … 마흔 명의 비구들을 경책하고 훈계하였다.

[4][bd.] Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti

[5][bd.] App'ekacce therā bhikkhū dasa pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū vīsatim pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū tiṃsam pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū cattarisampi bhikkhū ovadanti anusāsanti

2. 그 때 그 장로들은 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤다.

어떤 장로 수행승은 열 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 스무 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 서른 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 마흔 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤다.

 

Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti

[pajānanti (syā. kaṃ.), sañjānanti (ka.)].

그 신참 비구들은 장로 비구들의 경책과 훈계를 받아서 차차 고귀한 특별한 경지를 알게 되었다.

[6][bd.]

Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā u'āraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānāti.

장로 수행승들에게 훈계 받고 가르침을 받은 새내기 수행승들은 점차 높은 탁월한 경지를 성취했다. 

 

145. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā

bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.

Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi –

3. 그 무렵 세존께서는 보름 포살일의 보름밤에 자자(自恣)를 하기 위해서

비구 승가에 둘러싸여서 노지에 앉아 계셨다.

그때 세존께서는 시종일관 침묵을 지키던 비구 승가를 둘러보시고 비구들을 불러 말씀하셨다.

[7][bd.] Tena kho pana samayena Bhagavā tadahu'posathe pannarase pavāraṇāya

puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhu-saŋghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.

[8][bd.] Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhu-saŋghaṃ anuviloketvā

bhikkhū āmantesi:

3. 마침 제 십오일의 포살일, 자자를 행하는 보름날 무렵이었는데,

세존께서는 수행승들의 무리에 둘러싸여 밖에 앉아 계셨다.

그 때 세존께서는 말없이 수행승들의 무리를 둘러보시고 이와 같이 수행승들에게 말씀하셨다.

 

‘‘āraddhosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya; āraddhacittosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya.

Tasmātiha, bhikkhave, bhiyyosomattāya vīriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā,

anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya.

Idhevāhaṃ sāvatthiyaṃ komudiṃ cātumāsiniṃ āgamessāmī’’ti.

4. "비구들이여, 나는 이런 도닦음 때문에 흡족하다. 비구들이여, 나의 마음은 이런 도닦음 때문에 흡족하다.

비구들이여, 그러므로 여기서 얻지 못한 것을 얻고 증득하지 못한 것을 증득하고

실현하지 못한 것을 실현하기 위해 더욱 더 정진하라.

나는 여기 사왓티에서 네 번째 달의 보름인 꼬무디를 맞을 것이다."

'Āraddho'smi bhikkhave, imāya paṭipadāya, āraddhacitto'smi bhikkhave, imāya paṭipadāya.

Tasmāt iha bhikkhave, bhīyosomattāya viriyaṃ ārabhatha

appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya

idh'evāhaṃ Sāvatthiyaṃ Komudiṃ cātumāsiniṃ āgamessāmiti.

4. [세존] “수행승들이여, 나는 이러한 진보에 만족하고 있다.

수행승들이여, 나의 마음은 이러한 진보에 만족하고 있다.

그러니 수행승들이여, 그대들도

얻지 못한 것을 얻기 위해서, 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해서,

성취하지 못한 것을 성취하기 위해서, 더욱더 정진에 매진하라.

나는 여기 싸밧티 시에서 사월 꼬무디 월의 보름날을 기다리겠다.”

 

Assosuṃ kho jānapadā bhikkhū – ‘‘bhagavā kira tattheva sāvatthiyaṃ komudiṃ cātumāsiniṃ āgamessatī’’ti.

Te jānapadā bhikkhū sāvatthiṃ [sāvatthiyaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] osaranti bhagavantaṃ dassanāya.

5. 지방에 거주하는 비구들은

세존께서 그곳 사왓티에서 네 번째 달의 보름인 꼬무디를 맞을 것이라는 것을 들었다.

지방에 거주하는 그 비구들은 세존을 뵈러 사왓티로 향했다.

[9][bd.] Assosuṃ kho jānapadā bhikkhū:

Bhagavā kira tatth'eva Sāvatthiyaṃ Komudiṃ cātumāsiniṃ āgamessatī ti.

Te ca jānapadā bhikkhū Sāvatthīṃ osaranti Bhagavantaṃ dassanāya.

5. 그 나라의 수행승들이

‘세존께서는 이곳 싸밧티 시에서 사월 꼬무디 월의 보름날을 기다리고 계시다.’라는 소문을 들었다.

 

Te ca kho therā bhikkhū bhiyyosomattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.

Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū tiṃsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti,

appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.

Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti.

6. 그러자 그 장로 비구들은 더욱 더 신참 비구들을 경책하고 훈계하였다.

어떤 장로 비구들은 열 명의 신참 비구들을 경책하고 훈계하였고

어떤 장로 비구들은 스무 명 … 서른 명 … 마흔 명의 비구들을 경책하고 훈계하였다.

그들 신참 비구들은 장로 비구들의 경책과 훈계를 받아서 차차 고귀하고 특별한 경지를 알게 되었다.

[10][bd.] Te ca kho therā bhikkhū bhīyosomattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.

[11][bd.] App'ekacce therā bhikkhū dasa pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū vīsatim pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū tiṃsam pi bhikkhū ovadanti anusāsanti

app'ekacce therā bhikkhū cattarisampi bhikkhū ovadanti anusāsanti [12][bd.]

Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā u'āraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānāti.

6. 한편 장로 수행승들은 새내기 수행승들을 더욱 열심히 훈계했고 가르쳤다.

어떤 장로 수행승은 열 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 스무 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 서른 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤고,

어떤 장로 수행승은 마흔 명의 새내기 수행승들을 훈계하고 가르쳤다.

장로 수행승들에게 훈계 받고 가르침을 받은 새내기 수행승들은 점차 높은 탁월한 경지를 성취했다.

 

146. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase

komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.

Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi –

7. 그 무렵 세존께서는 네 번째 달의 꼬무디 보름 포살일에 보름달 아래

비구 승가에 둘러싸여 노지에 앉아 계셨다.

그때 세존께서는 시종일관 침묵을 지키던 비구 승가를 둘러보시고 비구들을 불러 말씀하셨다.

[13][bd.] Tena kho pana samayena Bhagavā tadahu'posathe pannarase Komudiyā cātumāsiniyā

puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhu-saŋghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.

[14][bd.] Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhibhūtaṃ bhikkhu-saŋghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:

7. 드디어 사월 꼬무디 월의 제 십오일 포살일, 자자를 행하는 보름날이 되었는데,

세존께서는 수행승들의 무리에 둘러싸여 밖에 앉아 계셨다.

그 때 세존께서는 말없이 수행승들의 무리를 둘러보시고 이와 같이 수행승들에게 말씀하셨다.

 

‘‘apalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā; nippalāpāyaṃ, bhikkhave, parisā;

suddhā sāre [suddhasāre patiṭṭhitā (syā. kaṃ. pī.)] patiṭṭhitā.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho;

tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā

āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho;

tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpāya parisāya appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho;

tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho;

tathārūpā ayaṃ, bhikkhave, parisā yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṃ puṭosenāpi’’

[puṭosenāpi, tathārūpo ayaṃ bhikkhave bhikkhusaṃgho, tathārūpā ayaṃ parisā (sī. pī. ka.)].

8. "비구들이여, 이 회중은 잡담을 하지 않는다. 비구들이여, 이 회중은 떠들지 않는다.

이것은 순수하고 완전한 것이다.

비구들이여, 이 회중은 공양받아 마땅하고, 환대받아 마땅하며, 보시받아 마땅하고, 합장받아 마땅하며,

세상의 위없는 복밭[福田]이니 이 비구 승가는 그러하고 이 회중은 그러하다.

비구들이여, 이 회중에게는 적게 보시해도 큰 [결실을] 가져오고

많이 보시하면 더 큰 [결실을] 가져오나니 이 비구 승가는 그러하고 이 회중은 그러하다.

비구들이여, 이 회중은 친견하기 어렵나니 이 비구 승가는 그러하고 이 회중은 그러하다.

비구들이여, 이 회중을 친견하기 위해 어깨에 [먹을거리를 준비한] 자루를 메고

먼 유순의 거리라도 마땅히 찾아가야 하나니 이 비구 승가는 그러하고 이 회중은 그러하다."

'Apalāpā'yaṃ bhakkhave, parisā nippalāpā'yaṃ bhikkhave, parisā suddhā sāre patiṭṭhitā.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaŋgho, tathārūpā'yaṃ bhikkhave, parisā,

yathārūpā parisā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaŋgho tathārūpā'yaṃ, bhikkhave, parisā

yathārūpāya parisāya appaṃ dinnaṃ bahuṃ hoti bahuṃ dinnaṃ bahutaraṃ.

Tathārūpo ayaṃ bhikkhave, bhikkhusaŋgho tathārūpā'yaṃ, bhikkhave, parisā

yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaŋgho tathārūpā'yaṃ, bhikkhave, parisā,

yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṃ puṭosenāpi.

Tathārūpo ayaṃ, bhikkhave, bhikkhusaŋgho tathārūpā'yaṃ, bhikkhave, parisā.

8. [세존] “수행승들이여, 이 대중은 쓸데없이 떠들지 않는다.

수행승들이여, 이 대중은 시끄럽게 잡담을 하지 않는다.

수행승들이여, 이 대중은 목재의 나무심으로 이루어져 있다.

수행승들이여, 이러한 대중은 공양 받을 만하고, 대접받을 만하고, 보시 받을 만하고, 예배 받을 만하고,

세상에서 위없는 공덕의 밭이다.

수행승들이여, 이 수행승들의 참모임은 이러하다.

수행승들이여, 이 대중은 이러하다. 조그마한 보시가 주어지면 크게 되고,

큰 보시가 주어지면 더욱 크게 되는 그러한 대중이다.

수행승들이여, 이 수행승들의 참모임은 이러하다.

수행승들이여, 이 대중은 이러하다. 세상에서 만나 보기 어려운 그러한 대중이다.

수행승들이여, 이 수행승들의 참모임은 이러하다.

수행승들이여, 이 대중은 이러하다.

여행 가방을 들고 수 요자나를 여행하더라도 만나 볼 만한 그러한 대중이다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임이다.

 

147. ‘‘Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā

ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā –

evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

9. "비구들이여, 이 비구 승가에는 아라한들이 있다.

그들은 번뇌가 다했고 성스러운 삶을 살았으며 할 바를 다 했고 짐을 내려놓았으며

참된 이상을 실현했고 존재에 대한 족쇄를 부수었으며 바른 구경의 지혜로 해탈했다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다."

[15][bd.] Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā

parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

9. 수행승들의 참모임 안에는 수행승으로서 번뇌를 부수고 청정한 삶을 성취하고, 해야 할 일을 마치고,

짐을 내려놓고, 이상을 실현하고, 존재의 결박을 끊고, 올바른 궁극의 앎으로 해탈한 거룩한 님들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ

parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā –

evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

10. "비구들이여, 이 비구 승가에는 다섯 가지 낮은 족쇄를 부수어 [정거천에] 화생할[不還] 비구들이 있다.

그들은 그곳에서 완전한 열반에 들어 그 세계로부터 다시 돌아오는 법이 없다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다."

Santi, bhikkhave,, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

10. 수행승들의 참모임 안에는 다섯 가지 낮은 단계의 결박을 소멸시켜 홀연히 다시 태어나는 자가 되며,

그 곳에서 완전한 열반에 드는, 돌아오지 않는 님들인 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ

tanuttā sakadāgāmino sakideva [sakiṃ deva (ka.)] imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti –

evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

11. "비구들이여, 이 비구 승가에는 세 가지 족쇄를 부수고

탐욕과 성냄과 미혹이 엷어져서 한 번만 돌아올[一來] 비구들이 있다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다."

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaṃ lokaṃ āganatvā dukkhass'antaṃ karissanti;

evarūpā pi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

11. 수행승들의 참모임 안에는 세 가지 결박을 부수고 탐욕과 분노와 어리석음을 줄이고,

한 번 이 세상으로 돌아와서 괴로움을 종식시키는, 한 번 돌아오는 님들인 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā

avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā – evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

12. "비구들이여, 이 비구 승가에는 세 가지 족쇄를 부수어 흐름에 든[預流] 비구들이 있다.

그들은 [파멸처에] 떨어지는 법이 없고 [해탈이] 확실하며 바른 깨달음으로 나아간다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다."

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

12. 수행승들의 참모임 안에는 세 가지 결박을 부수고,

더 이상 타락하지 않고 반드시 구경의 완전한 깨달음으로 향하는, 흐름에 든 님들인 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

‘‘Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ

bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti – evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

13."비구들이여, 이 비구 승가에는 네 가지 마음챙김의 확립[四念處]을 닦는 데 전념하는 비구들이 있다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다.

[16][bd.] Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

13. 수행승들의 참모임 안에는 네 가지 새김의 토대를 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe catunnaṃ sammappadhānānaṃ

bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…pe…

비구들이여, 이 비구 승가에는 네 가지 바른 노력[四正勤]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

catunnaṃ sammappadhānānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

 

catunnaṃ iddhipādānaṃ…

네 가지 성취수단[四如意足]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

14. 수행승들의 참모임 안에는 네 가지 신통의 기초를 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

pañcannaṃ indriyānaṃ…

다섯 가지 기능[五根]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

15. 수행승들의 참모임 안에는 다섯 가지 능력을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

pañcannaṃ balānaṃ…

다섯 가지 힘[五力]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

16. 수행승들의 참모임 안에는 다섯 가지 힘을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ…

일곱 가지 깨달음의 구성 요소[七覺支]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

sattannaṃ bojjhaŋgānaṃ bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

17. 수행승들의 참모임 안에는 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다. 

 

ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti –

evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

성스러운 팔정도[八支聖道]를 닦는데 전념하는 비구들이 있다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다."

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

ariyassa aṭṭhaŋgikassa maggassa bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

18. 수행승들의 참모임 안에는 여덟 가지 고귀한 길을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe mettābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…

14. "비구들이여, 이 비구 승가에는 자애[]를 …

[17][bd.] Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

mettābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

19. 수행승들의 참모임 안에는 자애에 대한 명상을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

karuṇābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…

연민[]을 …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

karuṇābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

20. 수행승들의 참모임 안에는 연민에 대한 명상을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

muditābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…

더불어 기뻐함[] …

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

muditābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

21. 수행승들의 참모임 안에는 기쁨에 대한 명상을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

upekkhābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…

평온[]을 닦는 데 전념하는 비구들이 있다. 비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다.

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

upekkhābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

22. 수행승들의 참모임 안에는 평정에 대한 명상을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti…

비구들이여, 이 비구 승가에는 부정[관]을 닦는 데 전념하는 비구들이 있다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다.

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

asubhabhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

23. 수행승들의 참모임 안에는 부정(不淨)에 대한 명상을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti –

evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

비구들이여, 이 비구 승가에는 무상의 인식을 닦는 데 전념하는 비구들이 있다.

비구들이여, 이러한 비구들이 이 비구 승가에 있다.

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

aniccasaññābhāvanānuyogam anuyuttā viharanti;

evarūpā pi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe.

24. 수행승들의 참모임 안에는 무상에 대한 지각을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

 

Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe

ānāpānassatibhāvanānuyogamanuyuttā viharanti.

비구들이여, 이 비구 승가에는 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦는데 전념하는 비구들이 있다."

[18][bd.] Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaŋghe

ānāpānasati-bhāvanānuyogam anuyuttā viharanti.

25. 수행승들의 참모임 안에는 호흡새김을 닦으며 수행하는 수행승들이 있다.

그러한 수행승들이 이 수행승의 참모임 안에 있다.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

15. "비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 거듭거듭 행하면 큰 결실이 있고 큰 이익이 있다.

Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā;

26. 수행승들이여, 호흡새김을 닦고 익히면, 커다란 과보, 커다란 공덕이 있다.

 

Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 거듭거듭 행하면

네 가지 마음챙김의 확립[四念處]를 성취한다.

ānāpānasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti

수행승들이여, 호흡새김을 닦고 익히면, 네 가지 새김의 토대를 원만히 한다.

 

Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

네 가지 마음챙김을 닦고 거듭거듭 행하면 일곱 가지 개달음의 구성요소[七覺支]들을 성취한다.

cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaŋge paripūrenti;

네 가지 새김의 토대를 닦고 익히면, 일곱 가지 깨달음의 고리를 원만히 한다.

 

Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.

일곱 가지 깨달음의 구성요소를 닦고 거듭거듭 행하면 명지(明知)와 해탈을 성취한다."

satta bojjhaŋgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.

일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 익히면, 명지에 의한 해탈을 원만히 한다.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

들숨날숨에 대한 마음챙김[出入息念]

148. ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati

kathaṃ bahulīkatā

mahapphalā hoti mahānisaṃsā?

16. "비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고

어떻게 거듭거듭 행하면

큰 결실이 있고 큰 이익이 있는가?"

[19][bd.] Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati?

Kathaṃ bahulīkatā?

Kathaṃ mahapphalā hoti mahānisaṃsā?

27. 수행승들이여, 호흡새김을 어떻게 닦고

어떻게 익히면,

어떠한 커다란 과보, 커다란 공덕이 있는가?

 

Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati

pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

17. "비구들이여, 여기 비구는 숲 속에 가거나 나무 아래 가거나 빈방에 가거나 하여

가부좌를 틀고 상체를 곧추세우고

전면에 마음챙김을 확립하여 앉는다.

Idha, bhikkhave, bhikkhū

araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati

pallaŋkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

세상에서 수행승이 숲으로 가고 나무 밑으로 가고 한가한 곳으로 가서 앉아

가부좌를 틀고 몸을 바로 세우고

얼굴 앞으로 새김을 확립하여

 

 

So satova assasati satova [sato (sī. syā. kaṃ. pī.)] passasati.

그는 마음챙기면서 숨을 들이쉬고 마음챙기면서 숨을 내쉰다."

 So sato va assasati, sato passasati;

새김을 확립하여 숨을 들이쉬고 새김을 확립하여 숨을 내쉰다.

 

‘‘Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti,

18. "➀ 길게 들이쉬면서는 '길게 들이쉰다.'고 꿰뚫어 알고,

dīghaṃ vā assasanto: Dīghaṃ assasāmīti pajānāti;

1) 길게 숨을 들이쉴 때는 나는 길게 숨을 들이쉰다고 분명히 알고,

 

dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti;

길게 내쉬면서는 '길게 내쉰다.'고 꿰뚫어 안다.

dīghaṃ vā passasanto; Dīghaṃ passasāmīti pajānāti;

길게 숨을 내쉴 때는 나는 길게 숨을 내쉰다고 분명히 안다.

 

rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti,

➁ 짧게 들이쉬면서는 '짧게 들이쉰다.'고 꿰뚫어 알고,

rassaṃ vā assasanto: Rassaṃ assasāmīti pajānāti;

2) 짧게 숨을 들이쉴 때는 나는 짧게 숨을 들이쉰다고 분명히 알고

 

rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti;

짧게 내쉬면서는 '짧게 내쉰다.'고 꿰뚫어 안다.

rassaṃ vā passasanto: Rassaṃ passasāmīti pajānāti;

짧게 숨을 내쉴 때는 나는 짧게 숨을 내쉰다고 분명히 안다.

 

‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

➂ '온 몸을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

Sabbakāyapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati;

3) 신체의 전신을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고

 

‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

'온몸을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Sabbakāyapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

신체의 전신을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati,

➃ '몸의 작용[身行]을 편안히 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

Passambhayaṃ kāyasaŋkhāraṃ assasissāmīti sikkhati;

4) 신체의 형성을 그치면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

 

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.

'몸의 작용을 편안히 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다."

Passambhayaṃ kāyasaŋkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;

신체의 형성을 그치면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다. 

 

‘‘‘Pītipaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

‘pītipaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

19. "➄ '희열을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'희열을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Pītipaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati;

  Pītipaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

  5) 희열을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  희열을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

‘sukhapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

‘sukhapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

➅ '행복을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'행복을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Sukhapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati.

  Sukhapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

  6) 행복을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  행복을 경험하면서 나는 숨음 내쉰다고 전념한다.

 

‘cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

‘cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

➆ '마음의 작용[心行]을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음의 작용을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Cittasaŋkhārapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati.

  Cittasaŋkhārapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

  7) 마음의 형성을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  마음의 형성을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.

➇ '마음의 작용을 편안히 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음의 작용을 편안히 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다."

  Passambhayaṃ cittasaŋkhāraṃ assasissāmīti sikkhati;

  Passambhayaṃ cittasaŋkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;

  8) 마음의 형성을 그치면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  마음의 형성을 그치면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘‘‘Cittapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

‘cittapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

20. "➈ '마음을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Cittapaṭisaŋvedi assasissāmīti sikkhati;

  Cittapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

9) 마음을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  마음을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

➉ '마음을 기쁘게 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 기쁘게 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati;

  Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati;

 10) 마음을 기쁘게 하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  마음을 기쁘게 하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

⑪ '마음을 집중 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 집중 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati;

  Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati;

  11) 마음을 집중시키면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고

  마음을 집중시키면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati.

'마음을 해탈하게 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 해탈하게 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다."

  Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati;

  Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati;

  12) 마음을 해탈시키면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  마음을 해탈시키면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘‘‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

21. " ⑬ '무상을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'무상을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati;

  Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati;

  13) 무상함을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  무상함을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

⑭ '탐욕이 빛바램을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'탐욕이 빛바램을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati;

  Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati;

  14) 사라짐을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고

  사라짐을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

⑮ '소멸을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'소멸을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati;

  Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati;

  15) 소멸함을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  소멸함을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.

'놓아버림을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'놓아버림을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다."

  Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati;

  Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati;

  16) 완전히 버림을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

  완전히 버림을 관차라면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

22. "비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 이렇게 닦고 이렇게 거듭거듭 행하면

큰 결실이 있고 큰 이익이 있다."

evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, ānāpānasati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

수행승들이여, 호흡새김이와 같이 닦고 이와 같이 익히면, 이렇게 커다란 과보, 커다란 공덕이 있다.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

  

네 가지 마음챙김의 확립[四念處]의 완성

149. ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati

kathaṃ bahulīkatā

cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?

23. "비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 어떻게 닦고

어떻게 거듭거듭 행하면

네 가지 마음챙김의 확립[四念處]을 성취하는가?"

[20][bd.] Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati?

Kathaṃ bahulikatā

cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?

28. 수행승들이여, 호흡새김을 어떻게 닦고

어떻게 익히면,

네 가지 새김의 토대를 원만히 하는가? 

--------------------------------------------------------------------------------

 

몸의 관찰[身隨觀]

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu

24. "비구들이여, 비구는

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhū

29. 수행승들이여, 수행승이

 

dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti,

dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti;

rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti,

rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti;

➀ 길게 들이쉬면서는 '길게 들이쉰다.'고 꿰뚫어 알고,

길게 내쉬면서는 '길게 내쉰다.'고 꿰뚫어 안다.

➁ 짧게 들이쉬면서는 '짧게 들이쉰다.'고 꿰뚫어 알고,

짧게 내쉬면서는 '짧게 내쉰다.'고 꿰뚫어 안다.

dīghaṃ vā assasanto: Dīghaṃ assasāmīti pajānāti;

dīghaṃ vā passasanto: dīghaṃ passasāmīti pajānāti;

rassaṃ vā assasanto: Rassaṃ assasāmīti pajānāti;

rassaṃ vā passasanto: Rassaṃ passasāmīti pajānāti;

1) 길게 숨을 들이쉴 때는 나는 길게 숨을 들이쉰다고 분명히 알고,

길게 숨을 내쉴 때는 나는 길게 숨을 내쉰다고 분명히 안다.

2) 짧게 숨을 들이쉴 때는 나는 짧게 숨을 들이쉰다고 분명히 알고,

짧게 숨을 내쉴 때는 나는 짧게 숨을 내쉰다고 분명히 안다.

 

‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati,

‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati;

➂ '온몸을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'온몸을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

➃ '몸의 작용[身行]을 편안히 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'몸의 작용을 편안히 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Sabbakāyapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati;

Sabbakāyapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati;

Passambhayaṃ kāyasaŋkhāraṃ assasissāmīti sikkhati;

Passambhayaṃ kāyasaŋkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;

3) 신체의 전신을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

신체의 전신을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

4) 신체의 형성을 그치면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

신체의 형성을 그치면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 이렇게 공부지을 때 그 비구는 몸에서 몸을 관찰하면서[身隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고

근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머문다.

kāye kāyānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

수행승들이여, 이와 같이 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

몸에 대해 몸을 관찰한다.

 

Kāyesu kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, evaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsā.

비구들이여, 이 들숨과 날숨은 몸들 가운데서 한 가지 [형태의] 몸이라고 나는 말한다.

[21][bd.] Kāyesu kāyaññatarāhaṃ bhikkhave, etaṃ vadāmī. Yadidaṃ assāsapassāsā

나는 이 숨을 들이쉬고 내쉬는 것이 몸들 가운데 어떤 몸이라고 말한다.

 

Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 그러므로 여기서 비구는 그 때에 몸에서 몸을 관찰하면서

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머무는 것이다."

tasmāt iha bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

그러므로 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

몸에 대해 몸을 관찰한다.

 -------------------------------------------------------------------------------- 

 

느낌의 관찰[受隨觀]

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu

25. "비구들이여, 비구는

[22][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu:

30. 수행승들이여, 수행승이

 

‘pītipaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘sukhapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati,

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati;

➄ '희열을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'희열을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

➅ '행복을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'행복을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

➆ '마음의 작용[心行]을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음의 작용을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

➇ '마음의 작용을 편안히 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음의 작용을 편안히 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Pītipaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati,

Pītipaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati,

Sukhapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati,

Sukhapaṭisaŋvedi passasissāmiti sikkhati,

Cittasaŋkhāra- paṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati,

Cittasaŋkhāra-paṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati,

Passambhayaṃ cittasaŋkhāraṃ assasissāmīti sikkhati,

Passambhayaṃ cittasaŋkhāraṃ passasissāmīti sikkhati;

5) 희열을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

희열을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

6) 행복을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

행복을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

7) 마음의 형성을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

마음의 형성을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

8) 마음의 형성을 그치면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고

마음의 형성을 그치면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 이렇게 공부지을 때 그 비구는 느낌들에서 느낌을 관찰하면서[受隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고

근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머문다.

vedanāsu vedanānupassī bhikkhave,

tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā,

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

수행승들이여, 이와 같이 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

느낌에 대해 느낌을 관찰한다.

 

Vedanāsu vedanāññatarāhaṃ, bhikkhave, evaṃ vadāmi yadidaṃ –

assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ.

비구들이여, 이 들숨과 날숨을 잘 마음에 잡도리하는 것은

느낌들 가운데서 한 가지 [형태의] 느낌이라고 나는 말한다.

[23][bd.] Vedanāsu vedanaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi

yad idaṃ assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāra.

나는 이 숨을 들이쉬고 내쉬는 것에 잘 정신활동을 기울이는 것이 느낌들 가운데 어떤 느낌이라고 말한다.

 

Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 그러므로 여기 비구는 그 때에 느낌들에서 느낌을 관찰하면서

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머무는 것이다."

Tasmāt iha bhikkhave,

vedanāsu vedanānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

그러므로 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

느낌에 대해 느낌을 관찰한다.

--------------------------------------------------------------------------------

 

마음의 관찰[心隨觀]

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu

26. "비구들이여, 비구는

[24][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu

31. 수행승들이여, 수행승이

 

‘cittapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

➈ '마음을 경험하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 경험하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

➉ '마음을 기쁘게 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 기쁘게 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

'마음을

집중 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 집중 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

'마음을 해탈하게 하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'마음을 해탈하게 하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Cittapaṭisaŋvedī assasissāmīti sikkhati,

Cittapaṭisaŋvedī passasissāmīti sikkhati,

Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,

Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati,

Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,

Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati,

Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,

Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati;

9) 마음을 경험하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

마음을 경험하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

10) 마음을 기쁘게 하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

마음을 기쁘게 하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

11) 마음을 집중시키면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

마음을 집중시키면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

12) 마음을 해탈시키면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

마음을 해탈시키면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

citte cittānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 이렇게 공부지을 때 그 비구는 마음에서 마음을 관찰하면서[心隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고

근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머문다.

citte cittānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

수행승들이여, 이와 같이 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

마음에 대해 마음을 관찰한다.

 

Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatiṃ vadāmi.

비구들이여, 마음챙김을 놓아버리고 분명히 알아차리지 못하는 자가

들숨날숨에 대해 마음챙김을 닦는다고 나는 말하지 않는다.

[25][bd.] Nāhaṃ bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatibhāvanaṃ vadāmi.

나는 새김을 확립하지 못하고 올바로 알아차리지 못하는 자에게 마음의 닦음이 있다고 말하지 않는다.

 

Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 그러므로 여기 비구는 그 때에 마음에서 마음을 관찰하면서

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머무는 것이다."

Tasmāt iha bhikkhave,

citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpi sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

그러므로 세상에서 수행승은 열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며, 마음에 대해 마음을 관찰한다.

--------------------------------------------------------------------------------

 

법의 관찰[法隨觀]

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu

27. "비구들이여, 비구는

[26][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu;

32. 수행승들이여, 수행승이

 

‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

" ⑬ '무상을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'무상을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

'탐욕이 빛바램을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'탐욕이 빛바램을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

'소멸을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'소멸을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

'놓아버림을 관찰하면서 들이쉬리라.'며 공부짓고,

'놓아버림을 관찰하면서 내쉬리라.'며 공부짓는다.

Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati,

Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati,

Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati,

Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati,

Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati,

Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati,

Paṭinissaggānupassi assasissāmīti sikkhati,

Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati;

13) 무상함을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

무상함을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

14) 사라짐을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

사라짐을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

15) 소멸함을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

소멸함을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

16) 완전히 버림을 관찰하면서 나는 숨을 들이쉰다고 전념하고,

완전히 버림을 관찰하면서 나는 숨을 내쉰다고 전념한다.

 

dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 이렇게 공부지을 때 그 비구는 법에서 법을 관찰하면서[法隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고

근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머문다.

dhammesu dhammānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

수행승들이여, 이와 같이 세상에서 수행승은

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

사실에 대해 사실을 관찰한다.

 

So yaṃ taṃ abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

그는 욕심과 싫어하는 마음을 버린 것을 통찰지로써 보고 안으로 평온하게 된다.

[27][bd.] So yaṃ taṃ abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā

sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

지혜로써 탐욕과 근심이 버려지는 것을 보고, 그는 평정하게 잘 관찰한다.

 

Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

비구들이여, 그러므로 여기 비구는 그때에 법에서 법을 관찰하면서

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머무는 것이다."

Tasmāt iha bhikkhave,

dhammesu dhammānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati

ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

그러므로 세상에서 수행승은 열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며, 사실에 대해 사실을 관찰한다. 

 

‘‘Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

28. "비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 이렇게 닦고 이렇게 거듭거듭 행하면

네 가지 마음챙김의 확립[四念處]을 성취한다."

[28][bd.] Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, ānāpānasati evaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

수행승들이여, 호흡새김을 이와 같이 닦고 이와 같이 익히면,

네 가지 새김의 토대를 원만히 한다.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

일곱 가지 깨달음의 구성요소들[七覺支]의 완성

150. ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā

kathaṃ bahulīkatā

satta bojjhaṅge paripūrenti?

29. "비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립을 어떻게 닦고

어떻게 거듭거듭 행하면

일곱 가지 깨달음의 구성요소들[七覺支]을 성취하는가?"

[29][bd.] Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā

kathaṃ bahulīkatā

satta bojjhaŋge paripūrenti?

33. 수행승들이여, 네 가지 새김의 토대를 어떻게 닦고

어떻게 익히면,

일곱 가지 깨달음의 고리를 원만히 하는가?

-------------------------------------------------------------------------------- 

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

30. "비구들이여, 비구가 몸에서 몸을 관찰하면서[身隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머물 때,

34. (몸에 대한 새김)

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

1) 수행승들이여, 수행승이

열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여 세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

 

 

upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā [appammuṭṭhā (syā. kaṃ.)].

그에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립된다.

upaṭṭhit'assa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

몸에 대해 몸을 관찰할 때에, 그에게 약화되지 않는 새김이 확립된다.

 

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti.

Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 비구에게 잊어버림이 없는 마음챙김확립될 때,

그때 그 비구에게 마음챙김의 깨닭음의 구성요소[念覺支]가 생긴다.

그때 비구는 마음챙김의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 마음챙김의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti;

satisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti;

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승에게 약화되지 않는 새김이 확립되면,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 새김의 깨달음의 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

 

‘‘So tathāsato viharanto ta dhamma paññāya

pavicinati pavicayati [pavicarati (sī. syā. kaṃ. pī.)] parivīmaṃsaṃ āpajjati.

31. "그가 그렇게 마음챙기면서 머물 때

그는 통찰지로써 을 조사하고 점검하고 탐구한다.

[30][bd.] So tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya

pavicinati, pavicarati, parivīmaṃsaṃ āpajjati.

2) 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구한다.

 

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya

pavicinati pavicayati parivīmaṃsaṃ āpajjati,

dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 비구가 그렇게 마음챙기면서 통찰지로써 그 법을 조사하고 점검하고 탐구할 때,

그때 그에게 법을 간택하는 깨달음의 구성요소[擇法覺支]가 생긴다.

그때 비구는 법을 간택하는 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 법을 간택하는 깨달음의 구성요소를 성취한다."

[31][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto

taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati, pavicarati, parivīmaṃsaṃ āpajjati,

dhammavicayasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

dhammavicayasambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

dhammavicayasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음의 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음의 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 탐구의 깨달음의 고리의 수행이 원만하게 된다. 

 

‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṃsaṃ āpajjato

āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ.

32. "그가 통찰지로써 그 법을 조사하고 점검하고 탐구할 때 지칠 줄 모르는 정진이 생긴다.

tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsaṃāpajjato

āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ.

3) 그가 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면, 그에게 피곤을 모르는 정진이 생겨난다.

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya

pavicinato pavicayato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ,

vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 비구가 통찰지로써 그 법을 조사하고 점검하고 탐구하면서 지칠 줄 모르는 정진이 생길 때,

그때 그에게 정진의 깨달음의 구성요소[精進覺支]가 생긴다.

그때 비구는 정진의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 정진의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ

paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,

viriyasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

viriyasambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

viriyasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그와 같은 원리를 지혜로써

조사하고 검사하고 탐구하려 피곤을 모르는 정진이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음의 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 정진의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.

33. "정진이 생긴 자에게 출세간적인 희열이 생긴다.

[32][bd.] Āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā.

4) 그가 정진에 들어서면, 그에게 출세간적인 희열이 생겨난다.

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā,

pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 비구에게 정진이 생겨서 출세간적인 희열이 생길때,

그때 그에게 희열의 깨달음의 구성요소[喜覺支]가 생긴다.

그때 비구는 희열의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 희열의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā,

pītisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti.

Pītisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

pitisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 정진에 들어서서 그에게 출세간적인 희열이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 희열의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.

34. "희열을 느끼는 자는 그의 몸도 편안하고 마음도 편안하다.

[33][bd.] Pītimanassa kāyo pi passambhati, cittampi passambhati.

5) 그에게 희열이 생겨나면, 그의 몸과 마음이 고요해진다.

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati,

cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구가 희열을 느껴 몸도 편안하고 마음도 편안할 때,

그때 그에게 편안함의 깨달음의 구성요소[輕安覺支]가 생긴다.

그때 비구는 편안함의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 편안함의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyo pi passambhati, cittam pi passambhati,

passaddhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

passaddhisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

passaddhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 희열에 들어서서, 그의 몸과 마음이 고요해지면,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 원만하게 된다. 

 

‘‘Passaddhakāyassa sukhino citta samādhiyati.

35. "몸이 편안하고 행복한 자는 그의 마음 삼매에 .

[34][bd.] Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati.

6) 그의 몸이 안온하고 행복을 느끼면, 마음이 집중된다.

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati,

samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구가 몸이 편안하고 행복하여 마음이 삼매에 들 때,

그때 그에게 삼매의 깨달음의 구성요소[定覺支]가 생긴다.

그떼 비구는 삼매의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 삼매의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati,

samādhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

samādhisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

samādhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그의 몸이 안온하면 행복을 느끼며 마음이 집중되면,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 집중의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

36. "마음이 그렇게 삼매에 들어 그는 으로 평온하게 된다.

[35][bd.] So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

7) 그의 마음이 집중되 평정하게 관찰한다.

 

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti,

upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 비구의 마음이 그렇게 삼매에 들어 안으로 평온하게 될 때,

그대 그에게 평온의 깨달음의 구성요소[捨覺支]가 생긴다.

그때 비구는 평온의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 평온의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

[36][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhuno tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti,

upekkhāsambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

upekkhāsambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

upekkhāsambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 마음이 집중되어 평정하게 관찰하면,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 평정의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

--------------------------------------------------------------------------------

 

151. ‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe…

37. "비구들이여, 비구가 느낌들에서 느낌을 관찰하면서[受隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머물 때,

그에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립된다.

비구들이여, 비구에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립될 때,

… <§§30 ∼ 36의 반복> …

그대 그에게 평온의 깨달음의 구성요소[捨覺支]가 생긴다.

그때 비구는 평온의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 평온의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

35. (느낌에 대한 새김)

[37][bd.] Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu

vedanāsu vedanānupassī viharati [1]

ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ upaṭṭhitassa

tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

1) 수행승들이여, 수행승이 열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

느낌에 대해 느낌을 관찰할 때에, 그에게 약화되지 않는 새김이 확립된다.

 

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

satisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승에게 약화되지 않는 새김이 확립되면,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 원만하게 된다.

 

2) 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구한다.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 탐구의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

3) 그가 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면, 그에게 피곤을 모르는 정진이 생겨난다.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 원리를

지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하려 피곤을 모르는 정진이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 정진의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

4) 그가 정진에 들어서면, 그에게 출세간적인 희열이 생겨난다.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 정진에 들어서서 그에게 출세간적인 희열이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 희열의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

5) 그에게 희열이 생겨나면, 그의 몸과 마음이 고요해진다.

수행승들이여, 수행승이 희열에 들어서, 그의 몸과 마음이 고요해지면,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 안온의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

6) 그의 몸이 안온하고 행복을 느끼면, 마음이 집중된다.

수행승들이여, 수행승이 그의 몸이 안온하면 행복을 느끼며 마음이 집중되면,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 집중의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

7) 그의 마음이 집중되면 평정하게 관찰한다.

수행승들이여, 수행승이 마음이 집중되어 평정하게 관찰하면,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 평정의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

citte…

38. "비구들이여, 비구가 마음에서 마음을 관찰하면서[心隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머물 때,

그에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립된다.

비구들이여, 비구에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립될 때,

… <§§30 ∼ 36의 반복> …

그대 그에게 평온의 깨달음의 구성요소[捨覺支]가 생긴다.

그때 비구는 평온의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 평온의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

36. (마음에 대한 새김)

[38][bd.] Citte cittānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ upaṭṭhitassa

tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

satisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

1) 수행승들이여, 수행승이 열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

마음에 대해 마음을 관찰할 때에, 그에게 약화되지 않는 새김이 확립된다.

수행승들이여, 수행승에게 약화되지 않는 새김이 확립되면,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 새김의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

2) 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구한다.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 탐구의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

3) 그가 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면, 그에게 피곤을 모르는 정진이 생겨난다.

수행승들이여, 수행승의 그와 같이 원리를 지혜로써

조사하고 검사하고 탐구하려 피곤을 모르는 정진이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 정진의 깨달음 고리의 수행이 원망하게 된다.

 

4) 그가 정진에 들어서면, 그에게 출세간적 희열이 생겨난다.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 정진에 들어서서 그에게 출세간적인 희열이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 희열의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 희열의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

5) 그에게 희열이 생겨나면, 그의 몸과 마음이 고요해진다.

수행승들이여, 수행승이 희열에 들어서, 그의 몸과 마음이 고요해지면,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 안온의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

6) 그의 몸이 안온하고 행복을 느끼면, 마음이 집중된다.

수행승들이여, 수행승이 그의 몸이 안온하면 행복을 느끼며 마음이 집중되면,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 집중의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

7) 그의 마음이 집중되면 평정하게 관찰한다.

수행승들이여, 수행승이 마음이 집중되어 평정하게 관찰하면,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 평정의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

39. "비구들이여, 비구가 법에서 법을 관찰하면서[法隨觀]

세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 근면하고 분명히 알아차리고 마음챙기면서 머물 때,

그에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립된다.

비구들이여, 비구에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립될 때,

… <§§30 ∼ 36의 반복> …

37. (사실에 대한 새김)

[39][bd.] Dhammesu dhammānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā,

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ upaṭṭhitassa

tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

1) 수행승들이여, 수행승이 열심히 노력하고 올바로 알아차리고 새김을 확립하여

세상의 탐욕과 근심을 제거하며,

사실에 대한 사실을 관찰할 때에, 그에게 약화되지 않는 새김이 확립된다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

satisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

satisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승에게 약화되지 않는 새김이 확립되면,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 새김의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 새김의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘So tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṃsaṃ āpajjati.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya

pavicinati pavicayati parivīmaṃsaṃ āpajjati,

dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

So tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati, pavicayati, parivīmaṃsaṃ āpajjati.

2) 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구한다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu

tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati, pavicarati, parivīmaṃsaṃ āpajjati,

dhammavicayasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

dhammavicayasambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

dhammavicaya sambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 새기면서 원리를 조사하고 검사하고 탐구하면,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 탐구의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 탐구의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다. 

 

‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṃsaṃ āpajjato

āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṃsaṃ

āpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ,

vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivimaṃsaṃ āpajjato

āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ.

3) 그가 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하면, 그에게 피곤을 모르는 정진이 생겨난다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivimaṃsaṃ āpajjato

āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ,

viriyasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

viriyasambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

viriyasambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구하려

피곤을 모르는 정진이 생겨나면,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 정진의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 정진의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā,

pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Āraddhaviriyassa uppajjati piti nirāmisā.

4) 그가 정진에 들어서면, 그에게 출세간적인 희열이 생겨난다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā,

pītisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

pitisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

pītisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그와 같이 정진에 들어서서 그에게 출세간적인 희열이 생겨나면,

그 때 그에게 희열의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그에게 희열의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 그에게 희열의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati,

passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Pītimanassa kāyo pi passambhati cittam pi passambhati.

5) 그에게 희열이 생겨나면, 그의 몸과 마음이 고요해진다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati,

cittam pi passambhati, passaddhisambojjhaŋgo

tasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaŋgaṃ

tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pasmaddhisambojjhaŋgo

tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 희열에 들어서, 그의 몸과 마음이 고요해지면,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 안온의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 안온의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati,

samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati.

6) 그의 몸이 안온하고 행복을 느끼면, 마음이 집중된다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati,

samādhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

samādhisambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

samādhisambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 그의 몸이 안온하면 행복을 느끼며 마음이 집중되면,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 집중의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 집중의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti,

upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

… <§§30 ∼ 36의 반복> …

그대 그에게 평온의 깨달음의 구성요소[捨覺支]가 생긴다.

그때 비구는 평온의 깨달음의 구성요소를 닦고,

이러한 닦음을 통해 평온의 깨달음의 구성요소를 성취한다."

So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

7) 그의 마음이 집중되면 평정하게 관찰한다.

Yasmiṃ samaye bhikkhave,

bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti,

upekkhāsambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti,

upekkhāsambojjhaŋgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti,

upekkhāsambojjhaŋgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

수행승들이여, 수행승이 마음이 집중되어 평정하게 관찰하면,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 시작되고,

그 때 그 수행승에게 평정의 깨달음 고리가 닦여지고,

그 때 수행승에게 평정의 깨달음 고리의 수행이 원만하게 된다.

 

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrenti.

40. "비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립[四念處]을 이러게 닦고 이렇게 거듭거듭 행하면

일곱 가지 깨달음의 구성요소[七覺支]들을 성취한다."

[40][bd.] Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave,

cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta sambojjhaŋge paripūrenti.

38. 수행승들이여, 네 가지 새김의 토대를 이와 같이 닦고 이와 같이 익히면,

일곱 가지 깨달음의 고리를 원만하게 한다.

------------------------------------------------------------------------

 

명지와 해탈의 완성

152. ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti?

41. "비구들이여, 일곱 가지 깨달음의 구성요소들을 어떻게 닦고 어떻게 거듭거듭 행하면

명지(明知)와 해탈을 성취하는가?"

[41][bd]. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, satta bojjhaŋgā?

Kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti?

39. 수행승들이여, 일곱 가지 깨달음의 고리를 어떻게 닦고 어떻게 익히면,

명지에 의한 해탈을 원만히 하는가?

 

Idha, bhikkhave, bhikkhu

42. "비구들이여, 여기 비구는

Idha, bhikkhave, bhikkhu

40. 수행승들이여, 세상에서 수행승은

 

satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

한적함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하고 놓아버림에 이르는

마음챙김의 깨달음의 구성요소를 닦는다.

satisambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

1) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

새김의 깨달음 고리를 닦고,

 

Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…

… 법을 간택하는 깨달음의 구성요소를

dhammavijayasambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

2) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

탐구의 깨달음 고리를 닦고,

 

vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti…

… 정진의 깨달음의 구성요소를

viriyasambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

3) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

정진의 깨달음 고리를 닦고,

 

pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti…

… 희열의 깨달음의 구성요소를

pītisambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

4) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

희열의 깨달음 고리를 닦고,

 

passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…

… 편안함의 깨달음의 구성요소를

passaddhisambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

5) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

안온의 깨달음 고리를 닦고,

 

samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…

… 삼매의 깨달음 구성요소를

samādhisambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;

6) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

집중의 깨달음 고리를 닦고,

 

upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

… 평온의 깨달음의 구성요소를 닦는다."

upekkhāsambojjhaŋgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

7) 멀리 여읨에 의존하고 사라짐에 의존하고 소멸함에 의존하고 보내버림으로써 열반으로 회향하는

평정의 깨달음 고리를 닦는다.

 

Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti.

43. "비구들이여, 일곱 가지 깨달음의 구성요소[七覺支]들을 이렇게 닦고 이렇게 거듭거듭 행하면

명지와 해탈을 성취한다."

Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, satta bojjhaŋgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.

수행승들이여, 일곱 가지 깨달음의 고리를 이와 같이 닦고 이와 같이 익히면,

명지에 의한 해탈을 원만히 한다.”

 

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

세존께서는 이와 같이 설하셨다.

그 비구들은 흡족한 마음으로 세존의 말씀을 크게 기뻐하였다.

Idam avoca Bhagavā.

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.

45. 이와 같이 세존께서는 말씀하시자, 수행승들은 세존께서 하신 말씀에 만족하며 기뻐했다.

 

Ānāpānassatisuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.

들숨날숨에 대한 마음챙김 경(M118)이 끝났다.[*대림스님 역 맛지마 니까야 4권 174쪽- 寫經]

Ānāpānasati suttaṃ aṭṭhamaṃ

호흡새김의 경이 끝났다. [*성전협회 전 재성 박사 역]

--------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------- 

[1]PTS text (Chalmers) abbreviates here and for the next section:

vedanasu -- pe -- citte -- pe;

here I have included the first clause, subsequent clauses are

as for the previous and following satipatthanas.

The English version does not abbreviate.

 

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

http://obo.genaud.net/dhamma-vinaya/pali/mn/mn.118.pali.bd.htm

--------------------------------------------------------------------------------

본 경에서 呼吸念의 구체적인 방법인 16단계가 2번 중복적으로 나타나는 듯이 보일 수도 있습니다.

그러나 본 경 4념처와 7각지에서 반복적으로 나타나는

Yasmiṃ samaye~ tasmiṃ samaye~ 구문[본문의 문단번호 24등(초불기준) 혹은 30등(이하 동일)]을

봄봄은 '~하고 있는 중에 ~하게 될 때/되면'으로 이해하고서 본 경문을 읽으니

이해하기가 쉬웠던 것 같습니다. (문법적으로는 모름)

 

즉 호흡방법 첫 번째 16단계는 본 경문을 기준하면 '들숨날숨-호흡'할 때의 念하고 있는 내용으로 나타나고

두 번째 16단계는 이처럼 첫 번째 16단계 호흡念을

반복-반복하고 있는 와중에 "身(~법)隨觀이 되어질 때가 있다."로 이해했습니다.

 

이하 7각지에서도 "이렇게 身(~법)隨觀을 반복-반복 수행하고 있는 와중에"

본문<문답번호 30>에서 처럼

upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā [appammuṭṭhā (syā. kaṃ.)].

그에게 잊어버림이 없는 마음챙김이 확립된다.

upaṭṭhit'assa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.

몸에 대해 몸을 관찰할 때에, 그에게 약화되지 않는 새김이 확립된다.

이처럼 <확립된 기억은 잊어버리지 않게>될 때가 있다. 그 때가 念覺支가 시작된 것이고...로 이해했습니다.

이하 동일한 구문인 것으로 보입니다.

 

본 경의 중심단어인 sati가 본문에서 여러번 나타나지만 중요한 곳으로 여겨지는 곳은

1> 문단번호 17에서 parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā

2> 같은 곳  So sato va assasati, sato passasati;

3> 문단번호 26에서 Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatiṃ vadāmi.

비구들이여, 마음챙김을 놓아버리고 분명히 알아차리지 못하는 자가

들숨날숨에 대해 마음챙김을 닦는다고 나는 말하지 않는다.

[25][bd.] Nāhaṃ bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatibhāvanaṃ vadāmi.

나는 새김을 확립하지 못하고 올바로 알아차리지 못하는 자에게 마음의 닦음이 있다고 말하지 않는다.

4> 문답번호 30<위 참조>

5> 그리고 바로 아래 31.

‘‘So tathāsato viharanto ta dhamma paññāya

pavicinati pavicayati [pavicarati (sī. syā. kaṃ. pī.)] parivīmaṃsaṃ āpajjati.

31. "그가 그렇게 마음챙기면서 머물 때

그는 통찰지로써 을 조사하고 점검하고 탐구한다.

[30][bd.] So tathāsato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya

pavicinati, pavicarati, parivīmaṃsaṃ āpajjati.

2) 그와 같이 새기면서 원리를 지혜로써 조사하고 검사하고 탐구한다.

.....에서

 

1>은 閑居처에서, 앉는 목적(앞으로 갈 길: 구체적으로는 본문 마지막 明脫)이

'무엇인지를 명확하게 기억하고서'...로

2>는 이 문장에 이어서 나오는 '16단계 호흡방법을 기억하면서 숨을 들이 쉰다, 또한 내 쉰다.'...로

3>과 4>의 muṭṭhassatia-sammuṭṭhā는 'sati의 부정어로 사전에 나옵니다. 즉 잊어 버린다/망각한다.

그래서 asammuṭṭhā는 sati의 이중 부정어 즉 sati의 유사어/동의어'...로 보입니다.

문단번호 32의 "시작된 정진이 물러나지 않음"에 대한 설명처럼 āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ

 

 

그런데....

5> "그는 렇게 sato하고 있으면서 머물르게 되면"

" 法을 반야로써 ~~~하게 될 때가 있다. 그 때가 그 비구에게 擇法이 시작된 것이다."

...........^^;; 봄봄이 여쭙고 싶은 본론입니다. 물론 중간 중간 身行, 心行..등 한 두가지가 아니지만.

So tathāsato viharanto ta dhamma

여기에서의 tathāsato는 무엇을 의미하고 ta dhamma는 무엇을 지칭하는 

다음검색
현재 게시글 추가 기능 열기

댓글

댓글 리스트
  • 작성자봄봄 작성자 본인 여부 작성자 | 작성시간 15.06.30 도반님들의 의견을 듣고 싶습니다.

    이 부분만 본문으로 올리고 댓글로 간단히 질문드리려다가...

    본문도 길고 질문도 오래 돌아 돌아서 이렇게 드립니다. 망설이지 마시고... _()_
  • 작성자넘어서 | 작성시간 15.06.30 身行의 의미는 '몸을 가게 하는 것' 또는 '몸을 움직이게 하는 것'이며 이는 바로 숨(들숨날숨)이라고 봅니다.
    心行의 의미는 '마음을 가게 하는 것' 또는 '마음을 움직이게 하는 것'이며 이는 바로 느낌이라고 봅니다.
  • 작성자혜정 | 작성시간 15.07.01 감사합니다
  • 작성자宙宇 | 작성시간 15.07.02 원문에다가 대림스님과 전재성 님의 번역을 비교해주셔서 고맙습니다.
    지금 쓰고있는 책에서 담마와 사띠와 염처수행의 연결 부분을 정리하고 있네요.
    생각을 글로 정리 한다는 것이 쉽지 않네요.
댓글 전체보기
맨위로

카페 검색

카페 검색어 입력폼